1) Baložiem, pretēji mītam, tomēr ir smadzenes. Turklāt gana daudz, lai intelektuālā ziņā pārspētu tādus sīvus konkurentus par stulbākās radības pasaulē troni kā gliemezis un kanārijputniņš.
2) Balodis ir viens no retajiem radījumiem, kas ir spējīgs iziet uz 10+ tā saukto 'spoguļa testu'. Proti, atšķirībā no vairuma Dievišķo radību, balodis, skatoties spogulī, labi apzinās, ka skatās pats uz sevi un atpazīst savu spoguļattēlu. Kopā ar viņu šo visai sarežģīto uzdevumu bez problēmām spēj veikt arī šimpanzes, orangutāni, delfīni, ziloņi un cilvēki. Protams, ir zinātnieki, kas apgalvo pretējo, proti, baloža spēja nereaģēt uz savu atspulgu nav vis saistīta ar viņa augsto intelektu, bet gan gluži otrādi ? tā neesamību.
3) Pats dārgākais balodis ir 132 517 dolāru vērts. Šāds eksemplārs atrodas britu karaļnama pārziņā un jau ir nodzīvojis veselus trīs gadus. Viņa vecākais bračka ir 73 800 dolāru vērts.
4) Napoleona sakāvi Eiropai paziņoja balodis. Spārnotais pasta balodis, kurš piederēja britu ģenerālim Nātanam Rotšīldam, nogādāja uz Londonu ziņu, kuras tekstuālais saturs bija: "Vaterlo. Napoleons ir sakauts."
5) Baloža kaka ir nekaitīga. To pierādījusi grupiņa britu zinātnieku, kuri ilgstoši ļāva baložiem kakāt uz viņu alma mater jumta. Kā izrādījās vienīgā sliktā lieta, ko arhitektūras pieminekļiem nodara baložu fekālijas, ir estētiska rakstura.
6) Baloži ciena monogāmiju. Vācu zinātnieki, kuri acīmredzot aizraujas ar baložu studēšanu, apgalvo, ka baloži ļoti augstā vērtē tur monogāmas attiecības. Atskaitot gadījumus, kad saldais pārītis tiek izšķirts ar varu, baložu tēviņš līdz pat nāvei paliek uzticīgs savai izredzētajai.
7) Bija laiki, kad baložu kaka bija zelta vērtē. 15. gadsimtā Anglijas karalis Džordžs I paziņoja, ka visas baložu fekālijas ir valsts īpašums. Tas tāpēc, ka tolaik baložu izkārnījumi tika lietoti šaujampulvera izstrādē.
8) Baloži ir uzticamākie pastnieki. To labi parāda statistika: 98% no otrajā pasaules karā nogādātajiem baložu pasta ziņojumiem sasniedza savu mērķi. Vācieši pat bija izveidojuši speciālu eskadriļu spārnoto ziņnešu notriekšanai. Lieki teikt, ka viņi nebija sevišķi efektīgi.
9) Otrā tēvijas kara laikā Maskavā un Pēterburgā cilvēkiem tik ļoti gribējās ēst, ka praktiski tika iznīcināta visa apkārtnes baložu populācija. Spārnotie briesmoņi sevi atražoja tikai uz 50?to gadu vidu.
10) Baloža atmiņā vienlaicīgi var tikt saglabāti un apstrādāti 300 vizuāli apveidi. Nē, mēs nezinām kā tieši Hārvardas universitātes zoologiem izdevās to izpētīt.
